konferenču cikla "Digitāla Latvija. Iespējas un izaicinājumi" akcenti
Ne vien Latvijai, bet pat, piemēram, Lielbritānijai šī COVID krīze rada izaicinājumu arī no augstākās izglītības eksporta viedokļa.
atbild Ainārs Dimants
BA “Turība” profesors, žurnāla "Akadēmiskā Dzīve" galvenais redaktors, plašsaziņas līdzekļu un
komunikācijas zinātnes eksperts
Kā Jūs vērtējat uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu un dažādu citu institūciju, Latvijas digitālo briedumu šajā ārkārtas situācijā pārsvarā strādājot attālināti?
Varu spriest kā privātās Biznesa augstskolas „Turība” profesors mediju un komunikācijas zinātnē, un viesprofesors Rīgas Stradiņa universitātē arī šajā semestrī. Abos gadījumos, sākoties ārkārtas situācijai, augstskolas reaģēja ļoti operatīvi un lieliski tika galā ar strauju pāreju uz studijām pilnībā attālināti, izmantojot digitālās tiešsaistes platformas. Palīdzēja tas, ka, piemēram, „Turības” mediju un komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” docētājiem un studentiem jau bija vairāku gadu pieredze, daļu no lekcijām un semināriem nelielām grupām, īstenojot Skype platformā. Tagad klāt nāca Webex un Zoom iespējas lielākām studentu grupām. Simboliski sakrita arī tas, ka, aktualizējot studiju programmu, ko darām regulāri, doktorantiem tieši šajā semestrī ieviesām jaunu studiju kursu „Digitālā komunikācija”, ko docē LU kognitīvo zinātņu profesors Jurģis Šķilters.
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Vismaz pagaidām vairāk ir labo ziņu. Studiju process sekmīgi turpinās, un, tā kā kontaktstundas notiek attālināti, ietaupās transporta izdevumi un, galvenais, laiks. Nesaraustītais laiks ir labāks tieši radošiem rakstu darbiem, kas jāizsēž – tur vispār nav variantu. Tāpēc nesaprotu tos, kam nu esot daudz brīva laika vairāk lasīt grāmatas vai staigāt pa kaut kādām mežu un purvu takām vai laipām, kur, kā dzirdu radio, bariem grūti samainīties?! Pašlaik strādāju pie pamatīgas grāmatas par mediju un komunikācijas zinātni latviešu izdevuma – autorizēta un papildināta tulkojuma no vācu valodas. Tāda laba ievada mūsu zinātņu nozarē latviešu valodā nav, bet tagad būs! Katru dienu pamazām top, un te katrai lappusei ļoti noder interneta peejamība – vārdnīcām un citiem informācijas avotiem.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
Secinājums ir tāds, ka klātienes kontaktu nav iespējams pilnvērtīgi aizstāt pavisam, bet lielā mērā gan. Mediāla – tehnisko mediju pastarpināta – komunikācija tomēr nevar pilnībā aizstāt mācībspēku un studentu starppersonu un grupas komunikāciju vaigu vaigā (Face-to-Face), kam savukārt citas izteiksmes līdzekļu un atgriezeniskās saiknes priekšrocības. Ne vien Latvijai, bet pat, piemēram, Lielbritānijai šī COVID krīze rada izaicinājumu arī no augstākās izglītības eksporta viedokļa. Un tad galu galā izrādās vecā patiesība, ka labākais, ko augstskolas var piedāvāt, ir labāks profesors – pētnieks un mācībspēks. Tātad viņam ir jāatgriežas augstskolas un augstākās izglītības politikas centrā. Tas rada lielāku cerību uz nākotni. Tāpat kā plašsaziņas mediju tirgū, kur saturs atkal ir karalis, nevis iesaiņojums vai tehniskā medija veids.
Varu spriest kā privātās Biznesa augstskolas „Turība” profesors mediju un komunikācijas zinātnē, un viesprofesors Rīgas Stradiņa universitātē arī šajā semestrī. Abos gadījumos, sākoties ārkārtas situācijai, augstskolas reaģēja ļoti operatīvi un lieliski tika galā ar strauju pāreju uz studijām pilnībā attālināti, izmantojot digitālās tiešsaistes platformas. Palīdzēja tas, ka, piemēram, „Turības” mediju un komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” docētājiem un studentiem jau bija vairāku gadu pieredze, daļu no lekcijām un semināriem nelielām grupām, īstenojot Skype platformā. Tagad klāt nāca Webex un Zoom iespējas lielākām studentu grupām. Simboliski sakrita arī tas, ka, aktualizējot studiju programmu, ko darām regulāri, doktorantiem tieši šajā semestrī ieviesām jaunu studiju kursu „Digitālā komunikācija”, ko docē LU kognitīvo zinātņu profesors Jurģis Šķilters.
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Vismaz pagaidām vairāk ir labo ziņu. Studiju process sekmīgi turpinās, un, tā kā kontaktstundas notiek attālināti, ietaupās transporta izdevumi un, galvenais, laiks. Nesaraustītais laiks ir labāks tieši radošiem rakstu darbiem, kas jāizsēž – tur vispār nav variantu. Tāpēc nesaprotu tos, kam nu esot daudz brīva laika vairāk lasīt grāmatas vai staigāt pa kaut kādām mežu un purvu takām vai laipām, kur, kā dzirdu radio, bariem grūti samainīties?! Pašlaik strādāju pie pamatīgas grāmatas par mediju un komunikācijas zinātni latviešu izdevuma – autorizēta un papildināta tulkojuma no vācu valodas. Tāda laba ievada mūsu zinātņu nozarē latviešu valodā nav, bet tagad būs! Katru dienu pamazām top, un te katrai lappusei ļoti noder interneta peejamība – vārdnīcām un citiem informācijas avotiem.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
Secinājums ir tāds, ka klātienes kontaktu nav iespējams pilnvērtīgi aizstāt pavisam, bet lielā mērā gan. Mediāla – tehnisko mediju pastarpināta – komunikācija tomēr nevar pilnībā aizstāt mācībspēku un studentu starppersonu un grupas komunikāciju vaigu vaigā (Face-to-Face), kam savukārt citas izteiksmes līdzekļu un atgriezeniskās saiknes priekšrocības. Ne vien Latvijai, bet pat, piemēram, Lielbritānijai šī COVID krīze rada izaicinājumu arī no augstākās izglītības eksporta viedokļa. Un tad galu galā izrādās vecā patiesība, ka labākais, ko augstskolas var piedāvāt, ir labāks profesors – pētnieks un mācībspēks. Tātad viņam ir jāatgriežas augstskolas un augstākās izglītības politikas centrā. Tas rada lielāku cerību uz nākotni. Tāpat kā plašsaziņas mediju tirgū, kur saturs atkal ir karalis, nevis iesaiņojums vai tehniskā medija veids.