konferenču cikla "Digitāla Latvija. Iespējas un izaicinājumi" akcenti
No šīs pieredzes mēs visi aktīvi mācamies – gan
individuālā līmenī, gan valstiski
atbild Ieva Ilvesa
Valsts prezidenta padomniece
Informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos
Kā Jūs vērtējat uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu un dažādu citu institūciju, Latvijas digitālo briedumu šajā ārkārtas situācijā pārsvarā strādājot attālināti?
Pēdējos gadus un arī COVID19 krīzes laikā es strādāju attālināti attālināti – no Kalifornijas, ASV. Tāpēc, ja salīdzinu - Latvijas valsts, uzņēmumi un izglītības iestādes kopumā tiek labi galā ar esošo situāciju. Sāksim jau ar to, ka Latvijā ir laba infrastruktūra un pamata rīki, kas nepieciešami, lai funkcionētu attālināti – ātrs un uzticams internets, arī bezvadu un neierobežota apjoma dati (tā nav kopēja prakse pasaulē un, piemēram, ASV pat dārgākais mobilo pakalpojumu abonents paredz ierobežotu datu apjomu). Otrkārt, mums ir dažādi virtuāli rīki – gan digitālā identitātes karte, gan e-paraksts. Pat ja tie nav lietošanā visiem – šodien ir iespēja, tos aktivizēt, izmantot. Atsevišķām struktūrām, uzņēmumiem, tas ir noderīgi. Mani uzrunā arī dažādie Latvijas izglītības risinājumi – gan izmantojot datoru, gan arī klasisku komunikācijas ierīci – TV.
Šī situācija noteikti ir mudinājusi jeb pat piespiedusi mūs tehnoloģijas izmantot daudz aktīvāk. Tas ir ieguvums, ja no šīs pieredzes mēs visi aktīvi mācamies – gan individuālā līmenī, gan valsts. Mēs mēģinām, izvērtējam un izmantojam sev vērtīgāko. Atsijājam lietderīgo. Digitālā pasaulē kļūdas un nepilnības tiek uztvertas veselīgi – lai uzlabotu savu produktu, pakalpojumu.
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Lielām pasaules tehnoloģiju kompānijām kā Google, Amazon, Facebook krīzes situācijā ir daudz priekšrocību - tās ir daudz labāk pielāgotas apkalpot lielu skaitu klientus, pieprasījumus. Un mēs redzam, ka videokonferenču risinājums Zoom, kur lietotāju skaits nedēļas laikā trīskāršojas – saskārās ar dažādiem izaicinājumiem, kā drošība. Tātad šodien ir jāspēj ne tikai piedāvāt labas tehnoloģijas, bet arī jāspēj tās uzturēt, apkalpot lielu skaitu lietotāju. Iespējams krīzes ikdienā digitālā drošība ir kļuvusi nedaudz sekundāra, jo visiem pirmā prioritāte ir panākt, lai varētu turpināt darbu attālināti, palikt saziņā ar tuvajiem, lasīt aktualitātes un veikt maksājumus, pirkumus internetā. Manuprāt tuvākā laikā drošības jautājumi digitālā vidē aktualizēsies, jo drošības riski nav mainījušies un tie pieaug visur tur, kur koncentrējās arvien lielāks skaits virtuālo lietotāju, pakalpojumu, informācijas apmaiņa. Tehniskie risinājumi atkal tiks izvērtēti ne tikai no funkcionalitātes, bet arī drošības.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
Globālā skatījumā mani uztrauc tas, ka šī krīze var palīdzēt nostiprināties lielajām tehnoloģiju kompānijām un viņu pakalpojumiem. Lai arī Eiropas Savienība un Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi pēdējos gados uzrādīja labus rezultātus un pieaugumu, šodienas krīzē līdera pozīcijās turas lielie ASV uzņēmumi kā Google un Facebook.
Es izmantotu šo krīzes situāciju, lai Latvijā veicinātu un atbalstītu lokālu tehnoloģiju izaugsmi un izmantošanu. Sabiedrība ir atvērta izmantot digitālus risinājumus – tā ir gan nepieciešamība, gan atslodze. Tātad ir pieprasījums, to var izmantot jaunu uzņēmumu, ideju un spēju izaugsmei.
Līdzīgi arī valsts sektora pusē. Krīze bija grūdiens mainīt ieradumus, kur iespējams līdz šim bija vairāk pretestības - izmantot tehnoloģijas nevis papīru. Protams, jāatceras, ka ne viss būtu automātiski jāpārnes no ārkārtas situācijas uz parastu ikdienu. Iespējams attālināts parlamenta darbs nebūtu risinājums ikdienā. Bet manuprāt būs ļoti daudzi procesi, kurus izvērtējot, pilnveidojot funkcionāli un no drošības aspektiem, varētu saglabāt arī pēc COVID19 krīzes.
Pēdējos gadus un arī COVID19 krīzes laikā es strādāju attālināti attālināti – no Kalifornijas, ASV. Tāpēc, ja salīdzinu - Latvijas valsts, uzņēmumi un izglītības iestādes kopumā tiek labi galā ar esošo situāciju. Sāksim jau ar to, ka Latvijā ir laba infrastruktūra un pamata rīki, kas nepieciešami, lai funkcionētu attālināti – ātrs un uzticams internets, arī bezvadu un neierobežota apjoma dati (tā nav kopēja prakse pasaulē un, piemēram, ASV pat dārgākais mobilo pakalpojumu abonents paredz ierobežotu datu apjomu). Otrkārt, mums ir dažādi virtuāli rīki – gan digitālā identitātes karte, gan e-paraksts. Pat ja tie nav lietošanā visiem – šodien ir iespēja, tos aktivizēt, izmantot. Atsevišķām struktūrām, uzņēmumiem, tas ir noderīgi. Mani uzrunā arī dažādie Latvijas izglītības risinājumi – gan izmantojot datoru, gan arī klasisku komunikācijas ierīci – TV.
Šī situācija noteikti ir mudinājusi jeb pat piespiedusi mūs tehnoloģijas izmantot daudz aktīvāk. Tas ir ieguvums, ja no šīs pieredzes mēs visi aktīvi mācamies – gan individuālā līmenī, gan valsts. Mēs mēģinām, izvērtējam un izmantojam sev vērtīgāko. Atsijājam lietderīgo. Digitālā pasaulē kļūdas un nepilnības tiek uztvertas veselīgi – lai uzlabotu savu produktu, pakalpojumu.
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Lielām pasaules tehnoloģiju kompānijām kā Google, Amazon, Facebook krīzes situācijā ir daudz priekšrocību - tās ir daudz labāk pielāgotas apkalpot lielu skaitu klientus, pieprasījumus. Un mēs redzam, ka videokonferenču risinājums Zoom, kur lietotāju skaits nedēļas laikā trīskāršojas – saskārās ar dažādiem izaicinājumiem, kā drošība. Tātad šodien ir jāspēj ne tikai piedāvāt labas tehnoloģijas, bet arī jāspēj tās uzturēt, apkalpot lielu skaitu lietotāju. Iespējams krīzes ikdienā digitālā drošība ir kļuvusi nedaudz sekundāra, jo visiem pirmā prioritāte ir panākt, lai varētu turpināt darbu attālināti, palikt saziņā ar tuvajiem, lasīt aktualitātes un veikt maksājumus, pirkumus internetā. Manuprāt tuvākā laikā drošības jautājumi digitālā vidē aktualizēsies, jo drošības riski nav mainījušies un tie pieaug visur tur, kur koncentrējās arvien lielāks skaits virtuālo lietotāju, pakalpojumu, informācijas apmaiņa. Tehniskie risinājumi atkal tiks izvērtēti ne tikai no funkcionalitātes, bet arī drošības.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
Globālā skatījumā mani uztrauc tas, ka šī krīze var palīdzēt nostiprināties lielajām tehnoloģiju kompānijām un viņu pakalpojumiem. Lai arī Eiropas Savienība un Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi pēdējos gados uzrādīja labus rezultātus un pieaugumu, šodienas krīzē līdera pozīcijās turas lielie ASV uzņēmumi kā Google un Facebook.
Es izmantotu šo krīzes situāciju, lai Latvijā veicinātu un atbalstītu lokālu tehnoloģiju izaugsmi un izmantošanu. Sabiedrība ir atvērta izmantot digitālus risinājumus – tā ir gan nepieciešamība, gan atslodze. Tātad ir pieprasījums, to var izmantot jaunu uzņēmumu, ideju un spēju izaugsmei.
Līdzīgi arī valsts sektora pusē. Krīze bija grūdiens mainīt ieradumus, kur iespējams līdz šim bija vairāk pretestības - izmantot tehnoloģijas nevis papīru. Protams, jāatceras, ka ne viss būtu automātiski jāpārnes no ārkārtas situācijas uz parastu ikdienu. Iespējams attālināts parlamenta darbs nebūtu risinājums ikdienā. Bet manuprāt būs ļoti daudzi procesi, kurus izvērtējot, pilnveidojot funkcionāli un no drošības aspektiem, varētu saglabāt arī pēc COVID19 krīzes.