konferenču cikla "Digitāla Latvija. Iespējas un izaicinājumi" akcenti
Šodien ir būtiski profesionāli orientēties digitālo risinājumu un rīku apjomīgajā klāstā
atbild Iveta Mietule
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore
Kā Jūs vērtējat uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu un dažādu citu institūciju, Latvijas digitālo briedumu šajā ārkārtas situācijā pārsvarā strādājot attālināti?
Pēdējā desmitgadē gan privātais, gan sabiedriskais sektors ir pakāpeniski integrējis digitālos risinājumus savu funkciju veikšanā, līdz ar to vairāk vai mazāk mums visiem spēja strādāt attālināti izdodas labāk nekā bija sākotnējās ekspektācijās. Ārkārtas situācijas sākumā bija pirmo dienu “apjukums”, taču mūsu sabiedrība spēja adaptēties jaunajiem apstākļiem, nodrošināja sekmīgu darba norisi attālināti. Uz citu valstu fona Latvijā, manuprāt, ļoti sekmīgi tiek nodrošināti izglītības pakalpojumi visos līmeņos, pārvaldības jautājumu risināšana u.tml.
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Šajā ārkārtas situācijā ļoti ātrā tempā sabiedrība ir iepazinusi dažādus digitālos rīkus. Šodien ir būtiski profesionāli orientēties digitālo risinājumu un rīku apjomīgajā klāstā, ņemot vērā, ka arī turpmāk attālinātais darbs un studijas būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Gan studentu, gan akadēmiskā personāla darbība paliks virtuālajā vidē noteiktā apjomā.
Šis process ir neatgriezenisks. Tomēr nevar noliegt, ka indivīdi izjūt sabiedrisko aktivitāšu, savstarpējas saskarsmes trūkumu, bet, es domāju, ka šī “būšanu sabiedrībā” mūsu ikdienā vairāk atgriezīsies nevis darba vai studiju procesa ietvaros, bet mūsu saskarsmē ar līdzcilvēkiem mūsu privātajā telpā ārpus darba attiecībām. Latvieša mentalitāti raksturo vēlme sapulcēties, dziedāt, dejot, kopt savas tradīcijas.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
Digitālās transformācijas procesā katrai nozarei ir savi izaicinājumi, apzinoties, ka Latvijas ekonomika un uzņēmumi konkurē ar citām ES valstīm. Mums ir jābūt pietiekoši ātriem un stratēģiski tālredzīgiem, lai izmantotu šo krīzes situāciju ekonomiskam izrāvienam. Sabiedriskā sektora sakārtošana un tā funkcionalitātes izvērtēšana ir pamats valsts ilgtspējīgas attīstībai. Izglītības un zinātnes nozarei ir būtiska lomu ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, apzinoties, ka augstākās izglītības un zinātnes institūcijām ir jābūt atvērtām tam cilvēkkapitālam, kas šobrīd veidojas virtuālajā vidē.
Pēdējā desmitgadē gan privātais, gan sabiedriskais sektors ir pakāpeniski integrējis digitālos risinājumus savu funkciju veikšanā, līdz ar to vairāk vai mazāk mums visiem spēja strādāt attālināti izdodas labāk nekā bija sākotnējās ekspektācijās. Ārkārtas situācijas sākumā bija pirmo dienu “apjukums”, taču mūsu sabiedrība spēja adaptēties jaunajiem apstākļiem, nodrošināja sekmīgu darba norisi attālināti. Uz citu valstu fona Latvijā, manuprāt, ļoti sekmīgi tiek nodrošināti izglītības pakalpojumi visos līmeņos, pārvaldības jautājumu risināšana u.tml.
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Šajā ārkārtas situācijā ļoti ātrā tempā sabiedrība ir iepazinusi dažādus digitālos rīkus. Šodien ir būtiski profesionāli orientēties digitālo risinājumu un rīku apjomīgajā klāstā, ņemot vērā, ka arī turpmāk attālinātais darbs un studijas būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Gan studentu, gan akadēmiskā personāla darbība paliks virtuālajā vidē noteiktā apjomā.
Šis process ir neatgriezenisks. Tomēr nevar noliegt, ka indivīdi izjūt sabiedrisko aktivitāšu, savstarpējas saskarsmes trūkumu, bet, es domāju, ka šī “būšanu sabiedrībā” mūsu ikdienā vairāk atgriezīsies nevis darba vai studiju procesa ietvaros, bet mūsu saskarsmē ar līdzcilvēkiem mūsu privātajā telpā ārpus darba attiecībām. Latvieša mentalitāti raksturo vēlme sapulcēties, dziedāt, dejot, kopt savas tradīcijas.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
Digitālās transformācijas procesā katrai nozarei ir savi izaicinājumi, apzinoties, ka Latvijas ekonomika un uzņēmumi konkurē ar citām ES valstīm. Mums ir jābūt pietiekoši ātriem un stratēģiski tālredzīgiem, lai izmantotu šo krīzes situāciju ekonomiskam izrāvienam. Sabiedriskā sektora sakārtošana un tā funkcionalitātes izvērtēšana ir pamats valsts ilgtspējīgas attīstībai. Izglītības un zinātnes nozarei ir būtiska lomu ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, apzinoties, ka augstākās izglītības un zinātnes institūcijām ir jābūt atvērtām tam cilvēkkapitālam, kas šobrīd veidojas virtuālajā vidē.