digiTuvi = digiTīri

Mēs piedzīvojam, kā samazinās atšķirība starp reālo un virtuālo pasauli. Digitālais kļūst arvien reālistiskāks, un reālais kļūst tikpat elastīgs un pielāgojams kā digitālais. Un tas nozīmē aizvien vairāk klikšķus digitālajā vidē.

Vēl pavisam nesen, domājot par vides saudzēšanu, pasaule domāja, kā  nedrukāt elektroniski sagatavotus dokumentus. Bet drukājot bija ieteikums izmantot Times New Roman fontu, jo tā varot ietaupīt līdz pat 30 procentiem no tintes patēriņa. 30% tolaik likās būtisks apjoms, bet vai tam patiesi bija saistība ar vides saudzēšanu vai kārtridža cenu, katrs pats sev varam godīgi atbildēt.

Tikai 20 gadus vēlāk mēs runājam par to, ka nevajag drukāt nemaz. Vai vēl vairāk – kā taupīt pat klikšķus, jo katrs klikšķis rada reālu digitālo pēdu. Un mūsu darbības – individuāli un korporatīvi – rada digitālos atkritumus.

Digitālās tehnoloģijas šobrīd rada aptuveni 4% no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi var būt jebkāds saturs un datnes, kas tiek uzglabātas, lai gan patiesībā nav nepieciešamas.

Kāpēc digitālie atkritumi ir problēma?

Virtuālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Katru dienu pasaulē tiek nosūtīti vairāki simti miljardi e-pastu un desmiti triljoni surogātpasta e-pastu. Katru gadu tas rada 20 miljonus tonnu CO₂!

Pieaugot digitālo datu apjomam, pieaug arī digitālo atkritumu apjoms.

266%
Datu glabāšanas serveru enerģijas patēriņš kopš 2017.gada pieaudzis par 266%.
90%
90% no visiem datiem vairs netiek izmantoti 3 mēnešus pēc to saglabāšanas.
4g
Viens e-pasts ir vidēji 0.3- 4g CO₂. Tas ir tikpat CO₂ izmešu, kā ieslēdzot spuldzīti uz 6 minūtēm.
2000ZB
2007.gadā visas pasaules radītais datu apjoms sasniedza 1 zetabaitu. Tikai trīs gadus vēlāk tie bija jau 2 zetabaiti, bet 2035. gadā mēs izveidosim vairāk nekā 2000 zetabaitus datu.

Kur rodas digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi tavā kabatā un datorā

Mēs zinām, ka planētas veselība un ilgmūžība ir mūsu rokās, tāpēc mēs šķirojam atkritumus, lieki netecinām ūdeni, izvēlamies preces, kas veidotas no pārstrādājama vai pārstrādāta materiāla. Mēs talkojam, lai palīdzētu zemei atgūties no atkritumiem, ko tomēr esam atstājuši.

Digitālie atkritumi nesmird, nesmērē rokas un nemētājas uz ielas. Tie ir kluss un nemanāms ienaidnieks, kuram tu ļauj mitināties savā viedtālrunī vai datorā.

Digitālie atkritumi organizācijas virtuālajā birojā

Organizāciju digitālā biroja un ar tā darbību saistīto datu un enerģijas patēriņa apjoms aizvien pieaug. Izmantojot neilgtspējīgus risinājums pat nelielas organizācijas darbība var radīt lielu ekoloģisko pēdu. Nepiemēroti apsaimniekoti digitālie atkritumi šo pēdu vēl vairāk palielina!

Uzņēmumi un organizācijas var veikt izmaiņas ikdienas darba plūsmā, kas palīdz ievērojami samazināt digitalizācijas radīto ekoloģisko pēdu un mazināt esošo un nākotnes digitālo atkritumu apjomu. Vienkāršas izmaiņas var palīdzēt īstenot stratēģiskus lēmumus un ilgtspējas mērķus.

Kas ir Tavi digitālie atkritumi?

  • Neaizvērti interneta pālūka šķirkļi tavā viedierīcē vai datorā.
  • Dublējoši attēli un video.
  • Veci e-pasti.
  • Neizmantoti profili dažādos portālos.
  • Reklāmas e-pasti, kuru saņemšanai esi piekritis, bet nekad tos nelasi.
  • Mazvērtīgs saturs, ko pārsūti lielām draugu grupām.
  • Bezmērķīga “spēlēšanās” ar jaudīgiem mākslīgā intelekta rīkiem, kas rada attēlus vai tekstu, ko neizmantosi.

Kas ir organizācijas digitālie atkritumi?

  • Veci, neizdzēsti vai vispār nelasīti e-pasti.
  • Informācijas sistēmu notifikācijas mūsu e-pasta kastītēs, kas mūs informē par statusa izmaiņām kādā dokumentu apstrādes vai uzdevumu vadības procesā.
  • E-pasti ar pielikumiem, ko nosūti nevis koplieto vairākiem adresātiem.
  • Automātisko atbilžu e-pasti.
  • Viena elektroniska dokumenta vairākas kopijas dažādās datora mapēs vai sistēmās.
  • Organizācijas reklāmziņu izsūtnes klientiem.

5 pirkstu plāns

Katram no mums

  • – kādus digitālos atkritumus Tu radi?

    – kur tie glabājas?

  • – katrs klikšķis ir 0,8gr CO2

    – kas ir Tavi liekie klikšķi?

    – katru datu glabāšana kaut ko maksā?

    – cik Tev izmaksā nevajadzīgu foto un video failu glabāšanā viedtālrunī vai failu glabāšanas servisos?

  • – nefotografē 100X vienu kadru;

    – ja tomēr fotografē, izmantot lietotnes, kas dzēš dublējošās bildes;

    – aizver interneta pārlūka šķirkļus, ko neizmanto;

    – nepiekrīti jaunumu saņemšanai, ja tos negrasies lasīt;

    – atraksties no e-pastu izsūtnēm, ko saņem, bet nelasi;

    – nespēlējies ar mākslīgā intelekta rīkiem, lai radītu saturu, ko neizmantosi;

    – radi saturu, ko tev tiešām vajag; nepārsūti un nepavairo mazvērtīgu saturu.

  • – datus, kas tev vairs nav vajadzīgi (foto, video, kas dublējas, vai kurus tu neapskati);

    – liekās aplikācijas no viedierīces;

    – lietotāja profilus portālos, ko nelieto;

    – datora miskastes saturu.

     

    Ja tu vienkārši pārvieto failus uz miskasti, tie nav izdzēsti; lejupielādes mapi un darbvirsmas mapi (Download, Desktop).

  • Pastāsti draugiem un kolēģiem, kas ir digitālie atkritumi, kā tie rodas, kā tos ierobežot un ko dzēst pavisam.

Organizācijas digitālo atkritumu mazināšanai

  • – kas ir organizācijas digitālie atkritumi?

    – kur tie glabājas/uzkrājas?

    – kādos procesos tie rodas?

  • – izveido iekšējo kārtību datu pārvaldībai un dzēšanai;

    – nosaki, kuros biznesa procesos vari samazināt klikšķus un atkritumus;

    – izvirzi mēneša mērķi un gada mērķi;

    – informē darbiniekus par uzņēmuma mērķi.

  • – liekos e-pastus (zemāk uzzini, kas ir liekie e-pasti);

    – e-pasta pielikumus;

    – n-tās kopijas un versijas failiem, attēliem utml.

  • – dzēs datus, kas tev vairs nav vajadzīgi;

    – periodiski izdzēs nevajadzīgos e-pastus;

    – pārbaudi, vai kopijas, ko glabā (katram gadījumam) tiešām ir nepieciešamas.

  • – publicē darbiniekiem pieejamā vietā organizācijas definētos mērķus un soļus to sasniegšanai;

    – publicē ikmēneša rezultātus;

    – publicē 5 pirkstu programmu un izaicini darbiniekus to izpildīt vienu dienu, vienu nedēļu;

    – radi vidi, kur darbinieki var informēt par saviem individuālajiem rezultātiem.

Atsakies no liekajiem e-pastiem! Kas tie ir?

Automātiskās atbildes

Pirms došanās atvaļinājumā esam pieraduši e-pastā uzstādīt automātiskās atbildes, kas informē par prombūtni. Ja nevari pilnībā atteikties no šāda veida e-pastiem, e-pasta iestatījumos izvēlies iespēju šādu ziņu izsūtīt tikai vienreiz vai ierobežot adresātu loku.

CC un Atbildēt visiem (Reply to all)

Sūti e-pastu tikai tiem, kam e-pasta saturs ir tiešām saistošs. Pat ja esi saņēmis e-pastu, kas adresēts daudziem adresātiem, izvērtē, vai atbilde ptiesām ir nepieciešama visiem vai tikai sūtītājam.

Nesūti “smagus” e-pastus

E-pasti ar pielikumiem var radīt līdz pat 50 g CO₂ emisiju. Izvērtē, varbūt adresātam pielikumu vari koplietot nevis sūtīt.

Reklāmas e-pastu saņemšana

Atraksties no reklāmas izsūtnēm, ko bieži saņem savā e-pastā, bet pat neatver un neizlasi. Tikai katrs 10. reklāmas e-pasts tiek atvērts, bet katra "svars" ir 10gr CO₂.

Sistēmu notifikācijas

Izvērtē organizācijas inormācijas sistēmu sūtīto notifikāciju lietderību. Katra notifikācija ir viens e-pasts. Vai visas notifikācijas, piemēram, par kāda uzdevuma izpildes termiņa turvošanos, ir nepieciešamas?

Nesūti e-pastu cilvēkam, pie kura vari pieiet

Digitālajā birojā nereti nevis pieejam pie kolēģa, bet nosūtām e-pastu. Parasti kolēģi arī atbild uz šo e-pastu. Tā rezultātā vienas īsas sarunas vietā tiek nosūtīti vismaz 2 e-pasti.