konferenču cikla "Digitāla Latvija. Iespējas un izaicinājumi" akcenti
Pētījumi un prakse rāda, ka digitalizācija un attālinātais darbs var palielināt darbinieku produktivitāti
atbild Mārtiņš Zemītis
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks
Kā Jūs vērtējat uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu un dažādu citu institūciju, Latvijas digitālo briedumu šajā ārkārtas situācijā pārsvarā strādājot attālināti?
Vīrusa krīze likusi teju visām Eiropas valstīm un sabiedrībām pāriet uz attālināto darbu, mācībām un pakalpojumiem, pat tādā jomās, kurās līdz šim digitalizācija bija grūti iedomājama. Krīze parāda, ka tām valstīm, kuras tālredzīgi ieguldījušas digitālajā infrastruktūrā, pakalpojumu attīstībā un prasmēs, veicas vieglāk un labāk.
Latvija ir starp Eiropas digitālajiem līderiem infrastruktūras un pakalpojumu jomās, turpretim digitālo iemaņu ziņā vēl daudz darba priekšā. Arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vēl daudz jāstrādā, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālā tirgus priekšrocības.
Kopumā Latvija itin labi tiek galā ar krīzes laika izaicinājumiem, bet skaudri izgaismojas arī trūkumi, piemēram, viedierīču trūkums mazāk turīgām ģimenēm.
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Mums visiem nākas daudz mācīties un rekordtempā apgūt jaunas prasmes. Bet nav citas iespējas. “Iemācies vai mirsti (do or die).” Lielākoties Eiropā darbinieki izmanto ASV izstrādātas tehnoloģijas un lietotnes. Piemēram, Zoom, ko daudzi izmanto, lai strādātu attālināti, tagad ir 42 miljardus vērta kompānija. Svarīgi apzināties “stratēģiskās autonomijas” priekšrocības un strādāt, lai vairotu Eiropas Savienības spēju sevi apgādāt ar rīkiem un risinājumiem, neatkarīgi no citu reģionu sasniegumiem.
Šajā jomā interesantu, neatkarīgu ceļu iet Ķīna. Protams, Eiropā ir nesalīdzināmi augstāks standarts datu aizsardzībā un privātuma respektēšanā, bet Ķīna izveidojusi milzīgu iekšējo tirgu, un neielaiž tajā konkurentus, vienlaikus aktīvi pērkot stratēģiskos aktīvus citās valstīs.
Par efektivitāti runājot, vairāki pētījumi un prakse rāda, ka digitalizācija un attālinātais darbs var palielināt darbinieku produktivitāti, ja tiek izstrādāta un ieviesta atbilstoša kontroles un motivācijas sistēma. Saprotams, slikti motivētiem vai ar vājām prasmēm apveltītiem darbiniekiem attālinātais darbs var negatīvi ietekmēt sniegumu un ražīgumu.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
Lielākais izaicinājums ir laikmetam atbilstošu un elastīgu digitālo sistēmu veidošana. Piemēram, ja Latvijā būtu izveidota darbotiesspējīga un moderna eVeselība, tā palīdzēt gan taupīt resursus, gan uzlabot datos balstītu lēmumu pieņemšanu, gan palīdzētu pacientiem vīrusa epidēmijas laikā. Šobrīd ir jāizstrādā ad hoc lietotnes (piemēram, koronavīrusa nēsātāju izsekošanas lietotne) un risinājumi, jo 15 gadus veidotā dārgā, par ES naudu veidotā sistēma ir morāli un fiziski novecojusi.
Vīrusa krīze likusi teju visām Eiropas valstīm un sabiedrībām pāriet uz attālināto darbu, mācībām un pakalpojumiem, pat tādā jomās, kurās līdz šim digitalizācija bija grūti iedomājama. Krīze parāda, ka tām valstīm, kuras tālredzīgi ieguldījušas digitālajā infrastruktūrā, pakalpojumu attīstībā un prasmēs, veicas vieglāk un labāk.
Latvija ir starp Eiropas digitālajiem līderiem infrastruktūras un pakalpojumu jomās, turpretim digitālo iemaņu ziņā vēl daudz darba priekšā. Arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vēl daudz jāstrādā, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālā tirgus priekšrocības.
Kopumā Latvija itin labi tiek galā ar krīzes laika izaicinājumiem, bet skaudri izgaismojas arī trūkumi, piemēram, viedierīču trūkums mazāk turīgām ģimenēm.
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Mums visiem nākas daudz mācīties un rekordtempā apgūt jaunas prasmes. Bet nav citas iespējas. “Iemācies vai mirsti (do or die).” Lielākoties Eiropā darbinieki izmanto ASV izstrādātas tehnoloģijas un lietotnes. Piemēram, Zoom, ko daudzi izmanto, lai strādātu attālināti, tagad ir 42 miljardus vērta kompānija. Svarīgi apzināties “stratēģiskās autonomijas” priekšrocības un strādāt, lai vairotu Eiropas Savienības spēju sevi apgādāt ar rīkiem un risinājumiem, neatkarīgi no citu reģionu sasniegumiem.
Šajā jomā interesantu, neatkarīgu ceļu iet Ķīna. Protams, Eiropā ir nesalīdzināmi augstāks standarts datu aizsardzībā un privātuma respektēšanā, bet Ķīna izveidojusi milzīgu iekšējo tirgu, un neielaiž tajā konkurentus, vienlaikus aktīvi pērkot stratēģiskos aktīvus citās valstīs.
Par efektivitāti runājot, vairāki pētījumi un prakse rāda, ka digitalizācija un attālinātais darbs var palielināt darbinieku produktivitāti, ja tiek izstrādāta un ieviesta atbilstoša kontroles un motivācijas sistēma. Saprotams, slikti motivētiem vai ar vājām prasmēm apveltītiem darbiniekiem attālinātais darbs var negatīvi ietekmēt sniegumu un ražīgumu.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
Lielākais izaicinājums ir laikmetam atbilstošu un elastīgu digitālo sistēmu veidošana. Piemēram, ja Latvijā būtu izveidota darbotiesspējīga un moderna eVeselība, tā palīdzēt gan taupīt resursus, gan uzlabot datos balstītu lēmumu pieņemšanu, gan palīdzētu pacientiem vīrusa epidēmijas laikā. Šobrīd ir jāizstrādā ad hoc lietotnes (piemēram, koronavīrusa nēsātāju izsekošanas lietotne) un risinājumi, jo 15 gadus veidotā dārgā, par ES naudu veidotā sistēma ir morāli un fiziski novecojusi.