konferenču cikla "Digitāla Latvija. Iespējas un izaicinājumi" akcenti
Valsts pārvalde, lielie uzņēmumi, arī pašvaldības ļoti ātri spēja pārorientēties uz jauno vidi un pielāgoties jaunajiem apstākļiem
atbild Uldis Sesks
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks
Kā Jūs vērtējat uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu un dažādu citu institūciju, Latvijas digitālo briedumu šajā ārkārtas situācijā pārsvarā strādājot attālināti?
Valsts pārvalde, lielie uzņēmumi, arī pašvaldības ļoti ātri spēja pārorientēties uz jauno vidi un pielāgoties jaunajiem apstākļiem, pārejot uz saziņu un pakalpojumu sniegšanu būtībā tikai attālinātā režīmā. Turklāt runa ir ne tikai par pakalpojumiem, bet ļoti ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs kā ražošana un būvniecība ļoti strauji notika elektroniska procesu kontroles un uzraudzības ieviešana, piemēram, darbinieku ķermeņa temperatūras skanēšana.
Problēmas radās apstāklī, ka atsevišķi normatīvie akti bija novecojuši un tajos nebija iekļautas atsauces uz mūsdienīgiem informācijas aprites risinājumiem.
Atsevišķi būtu jāvērtē sabiedrības pašas gatavība un prasmes lietot elektroniski pieejamos pakalpojumus. Uz iespējamo problēmu norāda DESI 2019.gada dati, kas rāda, ka digitālo publisko pakalpojumu līmenis ir labs, proti, virs vidējā ES (7. vieta no 28), bet interneta pakalpojumu izmantošanas (17. vieta) un cilvēkkapitāla (21. vieta) rādītāji ir zem vidējā ES[1]. Reakcijas ātrums un pielāgošanās ir notikusi ātri, taču par efektivitāti spriest ir pāragri.
[1] DESI 2019: https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=59995
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Digitālo risinājumu un rīku pieejamība ir plaša, un viss norāda, ka to lietošana kļūs par jauno normu arī turpmākajā praksē, arī pēc ierobežojumu iespējamās atcelšanas. Par lielu lietotāju skaita kāpumu ziņo komunikācijas un tiešsaistes sadarbības lietotņu pārstāvji, kas pozicionē sevi kā risinājumus profesionālai saziņai. Tas liecina par aktīvu digitālo rīku izmantošanu darba veikšanai, organizēšanai un mācībām. Pašlaik šķiet, ka pieejamo rīku klāsts ir pietiekams, lai efektīvi organizētu attālinātu komunikāciju un virtuālās tikšanās.
Liepājas pašvaldībā darbs jau pirms šīs krīzes lielā mērā tika organizēts, izmantojot šodienīgus risinājumus, kas ļauj, piemēram, domes sēdes vai komiteju sēdes noturēt attālināti, dalībniekiem pieslēdzoties no jebkuras vietas, kur pieejams internets. Bijām pirmā pašvaldība valstī, kas savulaik ieviesa vienas pieturas aģentūru klientu apkalpošanā un pirmie ieviesām arī iespēju noturēt sēdes attālināti. Tāpat arī dokumentu aprites un lietvedības sistēma bija ieviesta jau senāk, līdz ar to nebija tik būtisku izaicinājumu. Protams, bija atsevišķi procesi, kurus nevar nodrošināt attālināti drošības apsvērumu dēļ vai sistēmu specifikācijas dēļ.
Svarīgi būtu jaunajā darba procesā iekļaut arī komandas saliedēšanas un mijiedarbības iespējas, kas varētu samazināt iespējamās mentālās un sadarbības problēmas.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
No tehnoloģiskā aspekta, krīzes pārvarēšanai jātiecas uz to, lai visi pakalpojumi ir pieejami, izmantojot dažādas iekārtās – pārejot no tiešas saskarsmes uz attālinātu vidi, e-veikaliem, virtuālām bibliotēkām u.c.
Sabiedrība kopumā un darbiniekiem jānodrošina piekļuve informācijai un prasmēm, lai lietotu dažādus pakalpojumus. Svarīgi papildināt izpratni par pakalpojumu digitālajām transformācijas iespējām, pieejamību un sniegt iespējas apgūt atbilstošas digitālās prasmes.
Daudziem uzņēmumiem ir iespēja turpināt nodarbināt no mājām, kas var ietekmēt pieprasījumu pēc telpām un mainīt, kā tiek sniegti pakalpojumi.
Lielāks atbalsts uzņēmumu digitalizācijas līmeņa paaugstināšanā ļautu ātrāk ieviest jaunus biznesa modeļus, kas kļūs par “jauno normālo”.
Valsts pārvalde, lielie uzņēmumi, arī pašvaldības ļoti ātri spēja pārorientēties uz jauno vidi un pielāgoties jaunajiem apstākļiem, pārejot uz saziņu un pakalpojumu sniegšanu būtībā tikai attālinātā režīmā. Turklāt runa ir ne tikai par pakalpojumiem, bet ļoti ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs kā ražošana un būvniecība ļoti strauji notika elektroniska procesu kontroles un uzraudzības ieviešana, piemēram, darbinieku ķermeņa temperatūras skanēšana.
Problēmas radās apstāklī, ka atsevišķi normatīvie akti bija novecojuši un tajos nebija iekļautas atsauces uz mūsdienīgiem informācijas aprites risinājumiem.
Atsevišķi būtu jāvērtē sabiedrības pašas gatavība un prasmes lietot elektroniski pieejamos pakalpojumus. Uz iespējamo problēmu norāda DESI 2019.gada dati, kas rāda, ka digitālo publisko pakalpojumu līmenis ir labs, proti, virs vidējā ES (7. vieta no 28), bet interneta pakalpojumu izmantošanas (17. vieta) un cilvēkkapitāla (21. vieta) rādītāji ir zem vidējā ES[1]. Reakcijas ātrums un pielāgošanās ir notikusi ātri, taču par efektivitāti spriest ir pāragri.
[1] DESI 2019: https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=59995
Kāda ir Jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?
Digitālo risinājumu un rīku pieejamība ir plaša, un viss norāda, ka to lietošana kļūs par jauno normu arī turpmākajā praksē, arī pēc ierobežojumu iespējamās atcelšanas. Par lielu lietotāju skaita kāpumu ziņo komunikācijas un tiešsaistes sadarbības lietotņu pārstāvji, kas pozicionē sevi kā risinājumus profesionālai saziņai. Tas liecina par aktīvu digitālo rīku izmantošanu darba veikšanai, organizēšanai un mācībām. Pašlaik šķiet, ka pieejamo rīku klāsts ir pietiekams, lai efektīvi organizētu attālinātu komunikāciju un virtuālās tikšanās.
Liepājas pašvaldībā darbs jau pirms šīs krīzes lielā mērā tika organizēts, izmantojot šodienīgus risinājumus, kas ļauj, piemēram, domes sēdes vai komiteju sēdes noturēt attālināti, dalībniekiem pieslēdzoties no jebkuras vietas, kur pieejams internets. Bijām pirmā pašvaldība valstī, kas savulaik ieviesa vienas pieturas aģentūru klientu apkalpošanā un pirmie ieviesām arī iespēju noturēt sēdes attālināti. Tāpat arī dokumentu aprites un lietvedības sistēma bija ieviesta jau senāk, līdz ar to nebija tik būtisku izaicinājumu. Protams, bija atsevišķi procesi, kurus nevar nodrošināt attālināti drošības apsvērumu dēļ vai sistēmu specifikācijas dēļ.
Svarīgi būtu jaunajā darba procesā iekļaut arī komandas saliedēšanas un mijiedarbības iespējas, kas varētu samazināt iespējamās mentālās un sadarbības problēmas.
Kādi, Jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?
No tehnoloģiskā aspekta, krīzes pārvarēšanai jātiecas uz to, lai visi pakalpojumi ir pieejami, izmantojot dažādas iekārtās – pārejot no tiešas saskarsmes uz attālinātu vidi, e-veikaliem, virtuālām bibliotēkām u.c.
Sabiedrība kopumā un darbiniekiem jānodrošina piekļuve informācijai un prasmēm, lai lietotu dažādus pakalpojumus. Svarīgi papildināt izpratni par pakalpojumu digitālajām transformācijas iespējām, pieejamību un sniegt iespējas apgūt atbilstošas digitālās prasmes.
Daudziem uzņēmumiem ir iespēja turpināt nodarbināt no mājām, kas var ietekmēt pieprasījumu pēc telpām un mainīt, kā tiek sniegti pakalpojumi.
Lielāks atbalsts uzņēmumu digitalizācijas līmeņa paaugstināšanā ļautu ātrāk ieviest jaunus biznesa modeļus, kas kļūs par “jauno normālo”.